Ir pagājis gads, kopš Liepājas Universitāte kopā ar Digitālo inovāciju parku un “Giraffe 360” dibināja Liepājas tehnoloģiju klasteri. Tagad esam pastāstījuši Digitālo inovāciju parkam, kas ir mūsu ikdiena, un kā Dabas un inženierzinātņu fakultāte ieņem savu vietu kopējā attēlā kā vieta, kur augt nākotnes inženieriem, programmētājiem un citiem speciālistiem.
Lūk, ko pastāstījām:
Priekšplānā – lietu internets, mašīnmācīšanās un mākslīgais intelekts
LiepU DIF tiek piedāvātas studijas visos studiju līmeņos – bakalaura, maģistra un doktorantūras līmenī –, tādējādi nodrošinot arī fakultātes pētniecības potenciāla attīstību.
Fakultātē ir definēti trīs attīstības virzieni – lietu internets, mašīnmācīšanās un mākslīgais intelekts. Lai šo mērķi sasniegtu, līdztekus pamatprogrammai “Informācijas tehnoloģija” ir ieviestas divas jaunas studiju programmas – “Viedās tehnoloģijas un mehatronika”, kur sagatavo inženierus mehatronikā, un “Vides inovāciju tehnoloģijas”, kur savukārt sagatavo vides inženierus. Jaunās studiju programmas veidotas ar ESF projekta SAM 8.2.1.0/18/A/010 projekta “Studiju programmu fragmentācijas samazināšana un resursu koplietošanas stiprināšana LiepU” finansiālu atbalstu.
RTU Liepājas studiju un zinātnes centrs 12. martā rīkoja papīra tiltu konkursu, kurā skolēni un studenti tajā no papīra un līmes ar noteiktu attālumu starp balstiem veidoja tiltu, kurš pēc tam tika slogots. Šajā inženiertehniskajā konkursā lieliski veicās Dabas un inženierzinātņu fakultātes studiju programmas “Mehatronika” studentiem:
1. vieta Sebastians Štāls Aploks (tilta svara noturība 38,380 kg) 2. vieta Jānis Dunkers (23,573 kg) 4. vieta Rihards Grudzinskis (22,400 kg)
Mūsu fakultātes lektors Uldis žaimis pastāstīja, ka tiltu būvēšanas konkurss notiek katru gadu, bet šoreiz situācija ir ieviesusi korekcijas un studenti tiltus būvēja individuāli, un slogošana notika tiešsaistē.
Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Augstskolu likumā, kuri faktiski nobruģē ceļu, lai universitātēm Liepājā un Daugavpilī tiktu atņemts universitātes statuss.
Sākotnēji Augstskolu likuma grozījumos tika noteikts, ka nākotnē būs zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas. Tika plānots, ka universitātēs jābūt ne mazāk kā 4000 studējošo, bet lietišķo zinātņu augstskolās – ne mazāk kā 1000 studējošo. Kritēriju par studējošo skaitu tika plānots nepiemērot mākslas un kultūras augstskolām, kā arī Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, Lutera Akadēmijai un Latvijas Kristīgajai akadēmijai. Vēlāk, piekāpjoties Kultūras ministrijas stingrai prasībai, mākslas un kultūras augstskolām likumprojektā tiek nodrošināts “universitātes” statuss/nosaukums. Bet vēl vēlāk, īsi pirms likumprojekta nodošanas Saeimā, tas piedzīvo vēl vienu būtisku izmaiņu, tiek dzēsta 1000 studējošo prasība visām lietišķo zinātņu augstskolām. Kā rezultātā, no visām Latvijas augstskolām, likumprojekts kvantitatīvi noteikti ietekmēs Daugavpils Universitāti un Liepājas Universitāti, ņemot vērā, ka universitātes reģionos objektīvi nevar piesaistīt 4000 studējošos un tām būtu jāpārveidojas par lietišķo zinātņu augstskolām.
Protams, ka var salīdzināt mūs ar Somiju vai Dāniju, kur vēsturiski ir pilnīgi cita labklājība, pieeja izglītībai un reģionālai attīstībai, vai Tartu Universitāti, kur tiek ieguldīti tādi līdzekļi, kas atbilstu visu Latvijas valsts augstskolu budžetam, bet šie piemēri ārpus konteksta, vai neejot to pašu izaugsmes ceļu, nav korekti.
Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka esošie grozījumi Augstskolu likumā ir ceļš uz universitātes izglītības nīcināšanu ārpus Rīgas un turpmāku reģionālo segregāciju, samazinot augstākās izglītības ieguves iespējas jauniešiem un kropļojot darba tirgu reģionos.
Universitātes piedāvā iespēju iegūt universālu izglītību dažādās jomās, bet lietišķo zinātņu augstskolas ir profesionāli šaurāk orientētas, to darbības pamatmērķis – sagatavot darbaspēku reģiona vajadzībām.
Zaudējot universitātes statusu, var nākties atteikties no tām unikālajām programmām, kas orientētas uz visas Latvijas vai starptautisku vidi un pārsniedz lietišķo zinātņu augstskolām izvirzītos mērķus un funkcijas.
Zaudējot universitāšu statusu, viennozīmīgi kritīsies studējošo skaits un atbilstoši arī finansējums, kas ieraus Daugavpils un Liepājas universitātes pakāpeniskā lejupslīdes spirālē. Samazināsies investīcijas pētniecībā, jo līdzekļi fundamentālajai pētniecībai pārsvarā būs paredzēti tikai zinātnes universitātēm.
Arī starptautiskā sadarbība Daugavpilī un Liepājā iznīks, jo citu valstu universitātes vēlēsies sadarboties tikai ar sev līdzīgām, kā arī tiks apdraudēta partnerība piedalīties starptautiskos zinātniskos projektos.
Protams, ka augstākās izglītības latiņa Latvijā ir jāceļ, bet to nedrīkst darīt uz reģionu rēķina. Ne tikai Latgale ir novārdzināts pierobežas reģions, arī padomju okupācijas laikā Kurzemes slēgtā zona ir atstājusi sekas, kuru viens no rādītājiem ir ļoti zemais iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību.
Tieši pretēji – ārpus Rīgas, t.sk. Daugavpilī un Liepājā būtu jāsekmē universitāšu attīstība ar speciālām valsts atbalsta programmām, lai universitātes reāli ar savu vilkmi varētu attīstīt arī šos reģionus.
Ja arī Tev rūp Latvijas reģionu attīstība, lūdzu, paraksti iniciatīvu par skaitliskā kritērija universitātēm – 4000 studentu izņemšanu no likumprojekta un aicini to darīt arī citiem!
Pirmā Liepājas atklātā programmēšanas olimpiāde skolotājiem sāksies jau pavisam drīz!
Sākot ar 1. martu, Latvijas informātikas un datorikas skolotāji ir aicināti pieteikties pirmajai Liepājas atklātajai programmēšanas olimpiādei.
Skolotājiem paredzēti dažādi uzdevumi kādā no programmēšanas valodām – C++, Java vai Python. Olimpiādē var piedalīties no 8. marta līdz pat 8. aprīlīm, tiešsaistē – izvēloties sev visērtāko laiku.
Pēc reģistrēšanās olimpiādei dalībnieki katru ceturtdienu no 8.marta līdz 8.aprīlim e-pastā vai vietnē datorika.liepu.lv (kursā “Datorzinātņu olimpiāde skolotājiem”) saņems jaunos uzdevumus un to nepabeigtus vai kļūdainus risinājumus – programmēšanas valodās C++ un Java.
Liepājas Universitāte kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības studiju centru un Vidzemes augstskolu strādā Valsts pētījumu programmā “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem serveriem”. Pētījums tiek veikts Covid-19 pētījumu kontekstā, tika sākts šā gada vasarā, bet noslēgums paredzēts gada beigās.
Liepājas Universitātes pētnieces Anita Jansone un Lāsma Ulmane-Ozoliņa strādā darba grupā, kas gatavo un pielāgo studiju kursus TELECI eksperimentam. Tas ir rīks, kas seko līdzi lietotāja uzvedībai e-mācību vidē, lai saprastu, vai mācību materiāls nav par sarežģītu, kā arī var prognozēt, kad var sākties grūtības materiāla apguvē un būs nepieciešams atbalsts.
Pētniece Lāsma Ulmane-Ozoliņa stāsta: “Nepieciešamība pēc šādas metodikas aktualizējās Covid-19 laikā, bet tā var palīdzēt arī citās situācijās, kad studijas un mācības notiek attālināti. Tas palīdz uzturēt kontaktu ar studentiem, palīdz saprast, vai mācību materiāls ir atbilstošs, var paredzēt iespējamās kļūdas.”
Projekta rezultātiem nākamnedēļ sākas izmēģinājumu process, kas rezultātā nodrošinās veiksmīgākas mācības skolās un augstskolās.
Bez tēmas
