Author: Ieva Ozola

Bez tēmas

Dabas un inženierzinātņu fakultāte sadarbojas un mijiedarbojas

Ir pagājis gads, kopš Liepājas Universitāte kopā ar Digitālo inovāciju parku un “Giraffe 360” dibināja Liepājas tehnoloģiju klasteri. Tagad esam pastāstījuši Digitālo inovāciju parkam, kas ir mūsu ikdiena, un kā Dabas un inženierzinātņu fakultāte ieņem savu vietu kopējā attēlā kā vieta, kur augt nākotnes inženieriem, programmētājiem un citiem speciālistiem.

Lūk, ko pastāstījām:

Priekšplānā – lietu internets, mašīnmācīšanās un mākslīgais intelekts

LiepU DIF tiek piedāvātas studijas visos studiju līmeņos – bakalaura, maģistra un doktorantūras līmenī –, tādējādi nodrošinot arī fakultātes pētniecības potenciāla attīstību.

Fakultātē ir definēti trīs attīstības virzieni – lietu internets, mašīnmācīšanās un mākslīgais intelekts. Lai šo mērķi sasniegtu, līdztekus pamatprogrammai “Informācijas tehnoloģija” ir ieviestas divas jaunas studiju programmas – “Viedās tehnoloģijas un mehatronika”, kur sagatavo inženierus mehatronikā, un “Vides inovāciju tehnoloģijas”, kur savukārt sagatavo vides inženierus. Jaunās studiju programmas veidotas ar ESF projekta SAM 8.2.1.0/18/A/010 projekta “Studiju programmu fragmentācijas samazināšana un resursu koplietošanas stiprināšana LiepU” finansiālu atbalstu.

Visu rakstu lasi Digitālo inovāciju parka mājaslapā.

Raksta autore: Līva Vecvagare

Pasākumi

Uzzini jaunāko Studentu zinātniskajā konferencē!

25. martā ar plenārsēdi „Liepājas digitālā telpa” pulksten 9.00 atklāsim Dabas un inženierzinātņu fakultātes Studentu zinātnisko konferenci. Agate Ambulte (“Liepaja TechGirls”, “IT Waffle Meetup”, Digitālo inovāciju parks, Liepājas dome), Salvis Roga (“Kurzemes biznesa inkubators”, Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris, KInGS), DIF dekāne Anita Jansone un Dabas un inovatīvo tehnoloģiju institūta vadītājs Uldis Žaimis, kā arī „Accenture Latvija” pārstāvji dalīsies ar savu redzējumu par digitālo vidi Liepājā, un iepazīstinās ar norisēm un jomas aktualitātēm.

Plenārsēdi noslēgs vieslektora, Dr. phys. Konstantīna Mantuļņikova, referāts „Convolutional Neural Networks: Handwritten hiragana recognition”.

Studentu zinātniskā konferences laikā studenti dalās ar saviem pētījumiem, un apmainās ar pieredzi, kas iedvesmo viņus jauniem sasniegumiem, savukārt studentus, kas piedalās kā klausītāji – sasniegt jaunas virsotnes savā zinātniskajā darbībā un pāriet nākamajā līmenī.

Studentu prezentētie pētījumi aptver plašu tematisko loku – uzzināsiet gan par inženiertehniskiem risinājumiem konkrētām vajadzībām (piemēram, vides monitoringam vai plastikāta ieguvei no jūras aļģēm Furcellaria lumbricalis ), gan dzirdēsiet pētījumus, kas skar noteiktas problēmas (tekstila pārstrādi Liepājas apkaimē, mobilas saules bateriju uzlādes stacijas izveidi vai GPS tehnoloģiju pielietojumu). Daļu no konferencē dzirdamajiem referātiem veidos topošo absolventu bakalaura vai maģistra darbu tēmas.

Konference notiek attālināti, platformā MS Teams. Interesenti varēs pieslēgties plenārsēdei, izmantojot saiti.

Studentu zinātniskos lasījumus un pētījumu rezultātus varēs klausīties un vērot divās sekcijās, izmantojot MS Teams:

  1. sekcija (Informācijas tehnoloģijas, Mehatronika)
  2. sekcija (Ekotehnoloģijas, Vides un atjaunojamo energoresursu pārvaldība un inženierija)

Pasākumi

Piedalies sociālās uzņēmējdarbības konkursā

Eiropas Jaunatnes galvaspilsētas Klaipēdas līderības platforma aicina piedalīties divu dienu starptautiskā “Sociālās uzņēmējdarbības konkursā 2021” 22. un 23. aprīlī.

Pasākumu koordinē Lietuvas Biznesa koledža (Lietuva, Klaipēda).
Būs iespēja piedalīties semināros un darbnīcās ar labākajiem sociālās uzņēmējdarbības praktiķiem un uzņēmējiem no Tallinas (Igaunija), Helsinkiem (Somija), Liepājas (Latvija) un Kaļiņingradas (Krievija). Tajā pašā laikā konkursa dalībniekiem būs iespēja attīstīt savu sociālo biznesa ideju un prezentēt to komisijai, kā arī iegūt balvas. Konkursā var piedalīties gan individuāli dalībnieki, kuriem nav sociālā biznesa idejas un komandas (konkursa organizatori atradīs komandu, kurai būs iespēja pievienoties), gan komandas, kurām ir sava sociālā biznesa ideja (komandu veido 2-4 dalībnieki).

Visiem dalībniekiem ir jāpiedalās konkursa abās dienās.
Pasākums notiks attālināti. Darba valoda – angļu.
Reģistrācijas konkursam notiek līdz 2021. gada 5. aprīlim.

Sīkāka informācija un reģistrācijas veidlapa atrodama šeit.

Bez tēmas

Studenti uzvar tiltu konkursā

RTU Liepājas studiju un zinātnes centrs 12. martā rīkoja papīra tiltu konkursu, kurā skolēni un studenti tajā no papīra un līmes ar noteiktu attālumu starp balstiem veidoja tiltu, kurš pēc tam tika slogots.
Šajā inženiertehniskajā konkursā lieliski veicās Dabas un inženierzinātņu fakultātes studiju programmas “Mehatronika” studentiem:

1. vieta Sebastians Štāls Aploks (tilta svara noturība 38,380 kg)
2. vieta Jānis Dunkers (23,573 kg)
4. vieta Rihards Grudzinskis (22,400 kg)

Mūsu fakultātes lektors Uldis žaimis pastāstīja, ka tiltu būvēšanas konkurss notiek katru gadu, bet šoreiz situācija ir ieviesusi korekcijas un studenti tiltus būvēja individuāli, un slogošana notika tiešsaistē.

Bez tēmas

Par universitātēm Latvijas reģionos – atbalsti Liepājas Universitāti

Sagatavojis Liepājas Universitātes Attīstības direktors Uldis Zupa

Ja esi par universitātēm Latvijas reģionos, lūdzu, paraksties portālā manabalss.lv un aicini to darīt arī citiem!

https://manabalss.lv/i/2006

Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Augstskolu likumā, kuri faktiski nobruģē ceļu, lai universitātēm Liepājā un Daugavpilī tiktu atņemts universitātes statuss.

Sākotnēji Augstskolu likuma grozījumos tika noteikts, ka nākotnē būs zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas. Tika plānots, ka universitātēs jābūt ne mazāk kā 4000 studējošo, bet lietišķo zinātņu augstskolās – ne mazāk kā 1000 studējošo. Kritēriju par studējošo skaitu tika plānots nepiemērot mākslas un kultūras augstskolām, kā arī Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, Lutera Akadēmijai un Latvijas Kristīgajai akadēmijai. Vēlāk, piekāpjoties Kultūras ministrijas stingrai prasībai, mākslas un kultūras augstskolām likumprojektā tiek nodrošināts “universitātes” statuss/nosaukums. Bet vēl vēlāk, īsi pirms likumprojekta nodošanas Saeimā, tas piedzīvo vēl vienu būtisku izmaiņu, tiek dzēsta 1000 studējošo prasība visām lietišķo zinātņu augstskolām. Kā rezultātā, no visām Latvijas augstskolām, likumprojekts kvantitatīvi noteikti ietekmēs Daugavpils Universitāti un Liepājas Universitāti, ņemot vērā, ka universitātes reģionos objektīvi nevar piesaistīt 4000 studējošos un tām būtu jāpārveidojas par lietišķo zinātņu augstskolām.

Protams, ka var salīdzināt mūs ar Somiju vai Dāniju, kur vēsturiski ir pilnīgi cita labklājība, pieeja izglītībai un reģionālai attīstībai, vai Tartu Universitāti, kur tiek ieguldīti tādi līdzekļi, kas atbilstu visu Latvijas valsts augstskolu budžetam, bet šie piemēri ārpus konteksta, vai neejot to pašu izaugsmes ceļu, nav korekti.

Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka esošie grozījumi Augstskolu likumā ir ceļš uz universitātes izglītības nīcināšanu ārpus Rīgas un turpmāku reģionālo segregāciju, samazinot augstākās izglītības ieguves iespējas jauniešiem un kropļojot darba tirgu reģionos.

Universitātes piedāvā iespēju iegūt universālu izglītību dažādās jomās, bet lietišķo zinātņu augstskolas ir profesionāli šaurāk orientētas, to darbības pamatmērķis – sagatavot darbaspēku reģiona vajadzībām.

Zaudējot universitātes statusu, var nākties atteikties no tām unikālajām programmām, kas orientētas uz visas Latvijas vai starptautisku vidi un pārsniedz lietišķo zinātņu augstskolām izvirzītos mērķus un funkcijas.

Zaudējot universitāšu statusu, viennozīmīgi kritīsies studējošo skaits un atbilstoši arī finansējums, kas ieraus Daugavpils un Liepājas universitātes pakāpeniskā lejupslīdes spirālē. Samazināsies investīcijas pētniecībā, jo līdzekļi fundamentālajai pētniecībai pārsvarā būs paredzēti tikai zinātnes universitātēm.

Arī starptautiskā sadarbība Daugavpilī un Liepājā iznīks, jo citu valstu universitātes vēlēsies sadarboties tikai ar sev līdzīgām, kā arī tiks apdraudēta partnerība piedalīties starptautiskos zinātniskos projektos.

Protams, ka augstākās izglītības latiņa Latvijā ir jāceļ, bet to nedrīkst darīt uz reģionu rēķina. Ne tikai Latgale ir novārdzināts pierobežas reģions, arī padomju okupācijas laikā Kurzemes slēgtā zona ir atstājusi sekas, kuru viens no rādītājiem ir ļoti zemais iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību.

Tieši pretēji – ārpus Rīgas, t.sk. Daugavpilī un Liepājā būtu jāsekmē universitāšu attīstība ar speciālām valsts atbalsta programmām, lai universitātes reāli ar savu vilkmi varētu attīstīt arī šos reģionus.

Ja arī Tev rūp Latvijas reģionu attīstība, lūdzu, paraksti iniciatīvu par skaitliskā kritērija universitātēm – 4000 studentu izņemšanu no likumprojekta un aicini to darīt arī citiem!

Kopā mēs varam!

Sazinieties ar mums!