Par universitātēm Latvijas reģionos – atbalsti Liepājas Universitāti

Par universitātēm Latvijas reģionos – atbalsti Liepājas Universitāti

Sagatavojis Liepājas Universitātes Attīstības direktors Uldis Zupa

Ja esi par universitātēm Latvijas reģionos, lūdzu, paraksties portālā manabalss.lv un aicini to darīt arī citiem!

https://manabalss.lv/i/2006

Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Augstskolu likumā, kuri faktiski nobruģē ceļu, lai universitātēm Liepājā un Daugavpilī tiktu atņemts universitātes statuss.

Sākotnēji Augstskolu likuma grozījumos tika noteikts, ka nākotnē būs zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas. Tika plānots, ka universitātēs jābūt ne mazāk kā 4000 studējošo, bet lietišķo zinātņu augstskolās – ne mazāk kā 1000 studējošo. Kritēriju par studējošo skaitu tika plānots nepiemērot mākslas un kultūras augstskolām, kā arī Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, Lutera Akadēmijai un Latvijas Kristīgajai akadēmijai. Vēlāk, piekāpjoties Kultūras ministrijas stingrai prasībai, mākslas un kultūras augstskolām likumprojektā tiek nodrošināts “universitātes” statuss/nosaukums. Bet vēl vēlāk, īsi pirms likumprojekta nodošanas Saeimā, tas piedzīvo vēl vienu būtisku izmaiņu, tiek dzēsta 1000 studējošo prasība visām lietišķo zinātņu augstskolām. Kā rezultātā, no visām Latvijas augstskolām, likumprojekts kvantitatīvi noteikti ietekmēs Daugavpils Universitāti un Liepājas Universitāti, ņemot vērā, ka universitātes reģionos objektīvi nevar piesaistīt 4000 studējošos un tām būtu jāpārveidojas par lietišķo zinātņu augstskolām.

Protams, ka var salīdzināt mūs ar Somiju vai Dāniju, kur vēsturiski ir pilnīgi cita labklājība, pieeja izglītībai un reģionālai attīstībai, vai Tartu Universitāti, kur tiek ieguldīti tādi līdzekļi, kas atbilstu visu Latvijas valsts augstskolu budžetam, bet šie piemēri ārpus konteksta, vai neejot to pašu izaugsmes ceļu, nav korekti.

Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka esošie grozījumi Augstskolu likumā ir ceļš uz universitātes izglītības nīcināšanu ārpus Rīgas un turpmāku reģionālo segregāciju, samazinot augstākās izglītības ieguves iespējas jauniešiem un kropļojot darba tirgu reģionos.

Universitātes piedāvā iespēju iegūt universālu izglītību dažādās jomās, bet lietišķo zinātņu augstskolas ir profesionāli šaurāk orientētas, to darbības pamatmērķis – sagatavot darbaspēku reģiona vajadzībām.

Zaudējot universitātes statusu, var nākties atteikties no tām unikālajām programmām, kas orientētas uz visas Latvijas vai starptautisku vidi un pārsniedz lietišķo zinātņu augstskolām izvirzītos mērķus un funkcijas.

Zaudējot universitāšu statusu, viennozīmīgi kritīsies studējošo skaits un atbilstoši arī finansējums, kas ieraus Daugavpils un Liepājas universitātes pakāpeniskā lejupslīdes spirālē. Samazināsies investīcijas pētniecībā, jo līdzekļi fundamentālajai pētniecībai pārsvarā būs paredzēti tikai zinātnes universitātēm.

Arī starptautiskā sadarbība Daugavpilī un Liepājā iznīks, jo citu valstu universitātes vēlēsies sadarboties tikai ar sev līdzīgām, kā arī tiks apdraudēta partnerība piedalīties starptautiskos zinātniskos projektos.

Protams, ka augstākās izglītības latiņa Latvijā ir jāceļ, bet to nedrīkst darīt uz reģionu rēķina. Ne tikai Latgale ir novārdzināts pierobežas reģions, arī padomju okupācijas laikā Kurzemes slēgtā zona ir atstājusi sekas, kuru viens no rādītājiem ir ļoti zemais iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību.

Tieši pretēji – ārpus Rīgas, t.sk. Daugavpilī un Liepājā būtu jāsekmē universitāšu attīstība ar speciālām valsts atbalsta programmām, lai universitātes reāli ar savu vilkmi varētu attīstīt arī šos reģionus.

Ja arī Tev rūp Latvijas reģionu attīstība, lūdzu, paraksti iniciatīvu par skaitliskā kritērija universitātēm – 4000 studentu izņemšanu no likumprojekta un aicini to darīt arī citiem!

Kopā mēs varam!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Sazinieties ar mums!